Qr Code
Bilde: ©
 18. Latviešu salidojums Trinidedā un Tobāgo: aicinājums deviņpadsmitajam salidojumam!
 
 
Katrs latviešu salidojums Trinidedā un Tobāgo ir bijis atšķirīgs, lai gan salidojuma pamatnodarbības nemainās. Salidojumi vienmēr ir atkarīgi no personām, kas tajos piedalās; tie atspoguļo to, ko katrs tiem pienes no savas dzīves un pieredzes. Atbraucēji latvieši ir ieradušies no daudzām valstīm, pat no tālās Austrālijas un Arhentīnas.
Ir izveidojušās paliekošas draudzības, kas ir turpinājušās attīstīties arī pēc salidojuma noslēguma. Dažiem salidojums ir veicinājis turpmāko dzīves gaitu turpinājuma kopībā – ar laulībām, un citiem atvaļinājums Tobāgo salā ir atzīmējis laimīgu kopdzīves sākumu – medus mēnesi. Tomēr visiem mērķis ir bijis viens, ne tikai baudīt salas dabas bagātības, bet iepazīties ar seno, 17.g.s. kurzemnieku gaitām. 

18.salidojumā, laikā no 2016.g.18.-28.jūnijam, piedalījās latvieši no ASV, Anglijas un Venesuēlas, tomēr lielā pārsvarā šoreiz bija dalībnieki no Latvijas, kopā no 13 pilsētām – Rīgas, Carnikavas, Cēsim, Garkalnes, Jēkabpils, Ķekavas, Limbažiem, Ogres, Priekules, Rūjienas, Siguldas, Smiltenes un Strenčiem.  Paliekamu iespaidu abās salās radīja Latvijas mežu koris “Silvicola”, Aivara Opincāna vadībā, bet ko diriģēja arī Ēriks Dērums un Romāns Kielbickis, atkārtoti novadīdams savu skaisto dziesmu “Latvija”. Arī piedalījās Carnikavas mūzikas skolas direktors, vijolnieks Igors Doriņš ar kundzi Brigitu, pianisti un Rīgas 3.mūzikas skolas pedagoģi, kas Tobāgo salā atskaņoja latviešu autoru kamermūziku. Rezultātā, vietējā prese piegrieza lielāku ievērību salidojumam, laikraksts “Daily Express” pat publicēja veselu lapaspusi par gaidāmiem koncertiem un sniedza plašu aprakstu par kurzemniekiem Tobāgo salā. 

Vīru kori “Silvicola” dibināja 1980.g. Tā dalībnieki ir Latvijas mežu darbinieki no visiem Latvijas novadiem. Koris sadalās astoņos ansambļos, kas neatkarīgi iestudē dziesmas savos rajonos, reiz pa mēnesi sanakot kopā uz intensīviem ģenerālmēģinājumiem un  sekojošu koncertu. Koris ir dziedājis visos Latvijas novados, Baltijas u.c. Eiropas valstīs, internacionālos koŗu festivālos Itālijā, Anglijā, Slovākijā, Portugālē, kā arī Arhentinā un arī Losandželesas dziesmu svētkos, kopā vairāk nekā 400 dziesmu, kādos apm. 325 koncertos.

Silvicolas koris 24 vīru sastavā ieradās Portovspeinā jau ceturtdien,16.jūnijā, un 17.junijā tā locekļi piedalījās agrā rīta televīzijas programmā “Good Morning Trinidad and Tobago”, kur bija iespējams pastāstīt ne tikai par kurzemnieku gaitām, bet arī par koŗa paredzēto māksliniecisko programmu. Vakarā koris dziedāja Lidiešu dziedātāju vietējā koŗa mēģinājumā un sadraudzības vakarā, kur iepazinās arī ar dažiem pavisam oriģināliem koŗa aranžejumiem bundziņu orķestŗa pavadījumā. Pirmais koncerts korim notika nākamajā dienā, sestdienā, Kraistčerčas baznīcā, Kaskeidā, Portovspeinas ziemeļos, plkst.6:00 vakarā, ko bija palīdzējusi noorganizēt Lidiešu dziedātāju koncertmeistere Astra Noella. Šajā vakarā, un arī turpmāk, atskanēja galvenokārt latviešu autoru dziesmas un tdz.apdares, K.Baumaņa, E.Vīgnera, E.Dārziņa, V.Pizāna, P.Kveldes, I.Arnes, R.Paula darbi. Solists bija tenors Aleksandrs Dimitrovs un pavadītājs Ritvars Knesis, kas ļoti kompetenti veica savas lomas. Svētdienas rītā koris dziedāja īpašā tēvu dienas dievkalpojumā Sv.Trīsvienības katedrālē Portovspeinas centrā pie Vudforda laukuma, māc.Kārla Viljamsa vadībā. Pirmdienu koris pavadīja salas dienvidos Sanfernando pilsētā un apkārtnē. Šo dienu bija palīdzējuši izplānot Trinidedas un Tobāgo mūzikas festivāla vadītajs Viktors Preskāds un Prezentacijas skolas mūzikas katedras vadītājs Pīters Lakhārts. Skolā notika koŗa mēģinājums un korim īpaši sagatavotas, vietējo ēdienu pusdienas, bet pats koncerts – Sv.Pāvila baznīcā plkst. 6:00 vakarā.  Šis, un būtībā visi koncerti, bija izglītotu un sirsnīgu ļaužu apmeklēti, kam dziedājumi atstāja lielu emocionālu iespaidu par spīti tam, ka valodu nesaprata. Nāca klāt mūzikas skolotāji un diriģenti, lūgdami partitūras. It īpaši tuva likās Raimonda Paula dziesma Atziedi, dvēsele, kas parasti noslēdza programmu; pēc salidojuma tā bija jāpārtulko un jānosūta vairākiem. 

Trinidedas apmeklējuma laikā neiztrūka parastās ekskursijas, Portovspeinas apskate, pelde Marakasas līcī un sekojošās haizivs pusdienas (ja citur haizivis ēd cilvēkus, tad šajās salās dara otrādi), gājiens un plunčāšanās pa piķa ezera veselīgajiem ūdeņiem, kas pat lieliski notīra sudraba rotas…un laivas brauciens pa Karonī putnu rezervātu kanāļiem un ezeriem meklējot koši sārtos ībisa putnus. Šogad nāca klāt arī Gājēju putnu rezervāta apmeklējums pie Sanfernando. Salidojuma Portovspeinas posms formāli noslēdzās ar banketa vakarinām, ko bija sagatvojusi Seintenas Kaskeidijas viesnīcas apkalpe. Viesnīca jau daudzus gadus ir uzņēmusi salidojuma dalībniekus – “kūrlanderus” – šogad atkal noorganizējot ierašanās draudzības kokteili pie gleznainā peldbasēna, kur uzkožamie bija pasniegti ar pavadkartītēm latviešu valodā. 

Bija pienākusi otrdiena, 21.jūnijs, kad salidojuma dalībnieki devās ātrkuģī – katamarānā uz Tobāgo, Latvijas un Kurzemes karogiem plīvojot dalībnieku rokās, braucot caur baismīgo “Sikspārņa rīkli”, jūras šaurumu starp Trinidedu un Venesuēlu. Jau trešdien bija jāsniedz koncerts Sv.Deivida baznīcā, Plimatā. Bet vispirms bija jāpiedalās Kurzemes krasta ekspedīcijā, jāapmeklē Kurzemes pieminēkli un Jēkaba cietoksņa vietu, kur kurzemnieki pirmo reizi izcēlās 1639.g. Jēkaba/Lielajā Kurzemes līcī (“Great Courland Bay”). Tad, tālāk, hercoga Jēkaba sūtītā leitnanta Roberta Beneta 1680.g. forta vietu Melnragā pie Melnakmenes/Blekroka ar panoramas skatu arī uz L.Kurzemes līča rietuma daļu, jeb Beneta līci (šodien “Stonehaven Bay”) un vietu, kur 1681.g. beigās izcēlās pulkvedis Francis fon Monks, uzceldams jaunu fortu tagadējā Ervina ragā pie M.Kurzemes līča jeb arī Liepājas līča (šodien Mt.Irvine Bay). Beidzot vietu virs līča, kur 1686.g.kapteinis – liepājnieks - Bartolds Šmolls lika celt jaunu fortu kalnā, netālu no vietas, kur šodien atrodas Mauntervina viesnīca. Tur koris nodziedāja vairākas dziesmas viesnīcas jaunajai vadībai, kā arī vecajam viesnīcas vadītājam un ilggadīgam latviešu draugam, Karlosam Dilenam, saņēmdams atspirdzinājumus un ielūgumu atgriezties! Vēl sekoja dažu dziesmu atskaņošana salidojuma tradicionālajā Tertlbīča viesnīcā Kūrlandē, pie L.Kurzemes līča. Pa ceļam neiztrūka piestāšanās Kurzemes līča mantojuma muzejā (“Courland Bay Heritage Museum”), kur daudzus eksponātus ir saveduši latvieši no iepriekšējiem salidojumiem, un ko dibināja vietējie iedzīvotāji Ozberta un Evelīnes Menderu iniciatīvā, salidojuma vadībai palīdzot sagādāt eksponātus no seno kurzemnieku laikiem un prof.Andersona archīva. Vakara koncerta sniegums baznīcā bija bagātīgs, jo bez vīru koŗa koncertēja arī Doriņu duo. Koncertu atklāja vietējais koris “Music Amateurs”, Rūbijas un Linkena Vorenu vadībā. Koŗa dziedātāji jau agrākos gados, vienā vai otrā veidā, ir piedalījušies salidojumos, pat sagaidījuši bij.valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, arī dziedājuši dziesmas latviešu valodā. Klātesošos apsveica vietējais mācītājs Filips Aizaks un Tobago asamblejas diputāts (“assemblyman”) Plimatas pilsētai, Gādvins Ēdamss. Koŗa dalībnieki no Jēkabpils varēja pasniegt viņam vēstuli un uzskates materialus no Jēkabpils domes, kam ir vēlēšanās tuvināties Plimatas, bij.Jēkabpils, iedzīvotājiem. Salidojuma vadītājs, Guntars Gedulis, saņēma krāšņu Jāņu apsveikuma diplomu, ko bija parakstījis Rīgas latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis. Māc.Aizaks, kas dzīvo Plimatā blakus baznīcai, ir kļuvis par latviešu galveno, aktīvo draugu-garīdznieku pēc archibīskapa Keneta Forestera aiziešanas pensijā. 

Bija pienākusi ceturtdiena un 23.jūnijs. Pēc atspirdzinošas peldes Ārgaila ūdenskrituma baseinā un gājiena pa tropu mežu gar kakao plantāciju, tad Maikla Spensera dzīvnieku un dabas parka apmeklējumu Gudvudā, bija pienācis laiks plūkt Jāņu zāles un gatavoties Jāņu vakaram, ko jau melnajā naktī (pēc plkst.7.00 vakarā) ievadīja lāpu gājiens pa Kurzemes līča ragu uz Kurzemnieku pieminēkļa, skandinot Jāņu dziesmas. Kakriko viesnīcas galdi bija klāti ar Jāņu sieru u.c. gardumiem, kas bija atvesti no tēvzemes; tie nu laimīgi bija nonākuši savā beidzamā atdusas vietā, salidojuma laikā izceļojušies pa dažadiem viesnīcu ledusskapjiem. Pašu Jāņu dienu ievadīja Tobāgo Asamblejas kultūras nozares apmeklējums Skārborovā, dziesmu nodziedāšana Kultūras nozares vadītājai Glendai Rozai Leinai un administratoram  Ričijam Tapinam.  Sekoja tradicionālā Fortkingdžordža vietas un muzeju apskate - tur ir redzami eksponāti no dažadiem salas vēsturiskiem posmiem, to vidū arī vairāki latviešu. Tālāk visi devās uz gaidīto Pidženpointa jūrmalas un parka ekskursiju , vizināšanos stikla dibena laivā, peldi ar krāsainām tropu zivīm un Nailona baseinā, seklā vietā jūrā pie Bukū līča (cits nosaukums licīm ir “Coerse Palmit Harbour”, “Coerse” holandiešu ortografijā izrunā “Kurse”,  resp., varētu tulkot par Kuršu palmu ostu.) Gaŗā dienas ekskursija noslēdzās ar kāpelēšanu pa korāļa u.c.akmeņiem, lai nonāktu pie Rabinsena Krūzo alas, apmēram vietā, kur hercogs Jēkabs dibināja savu 2.koloniju 1642.g.kapteiņa Kornelisa Karona/Karūna vadībā. (Kārona rags vēl ir minēts vecākās Tobāgo kartēs, bet droši vien patreizējais “Crown Point” nosaukums to “Caron” ir pārveidojis un izskaudis.) Sestdienas programmā bija paredzētas brīva laika nodarbības - daži gāja makšķerēt, kā arī brauciens ar zvejnieku laivām pa Lielo Kurzemes līci ar Kurzemes vēža karogiem, nodarbību, ko dokumentēja laikraksta “Newsday” uzņēmums un apraksts. Svētdienas rītā notika ekumeniskais dievkalpojums Skārborovas Sv.Andreja anglikāņu baznīcā māc.Ričarda Džeikaba vadībā, kur beidzamo reizi salidojumā dziedāja koris, saņemdams pateicību un piedalīšānās diplomu no mācītāja un salidojuma vadības. Vēl sekoja koŗa atvadīšanās pusdienas Kakriko viesnīcā un pateicības izteikšana pretīmnakošajai viesnīcas īpašnieku ģimenei, Čengiem un Čangiem. Paliekošie kūrlanderi pirmdienu pavadīja brīva laika nodarbībās. Vēl ir jāpiemin koŗa “dāmu komiteja”, astoņas dušīgas galvenokārt koristu dzīves biedres, kas bija gatavas darīt visu, lai sekmētu salidojuma techniskos darbus. Vairākas šīs komitejas locekles īpaši rūpējās par salidojuma iemūžināšanu fotografijās un video ierakstos, varbūt pat dedzīgāk nekā jāpāņu turisti…. Arī īpašs paldies ir jāizsaka salidojuma ilggadīgai dalībniecei un hronistei, Astrai Moorai, kas atkal bija mērojusi gaŗo ceļu no Ziemeļhalivudas, lai dalītos ar savu gaŗo salidojumu pieredzi, iegūtu kopš 13.salidojuma 2005.gadā. Astras pēc salidojuma izdotie bagātīgi illustrētie žurnāli “Tobago laiks” ar sīki aprakstītiem salidojuma notikumiem ir veicinājuši īpašu interesi par salidojumiem latviešu sabiedrībā. 

Kāds tad būs 19.latviešu salidojums, no 2017.g.27.decembŗa līdz 2018.g.5.janvārim?

Ja vēlaties uzzināt, pieteicieties tagad, salidojumu vadītājam Guntaram Gedulim, rakstot uz  .  Nepalaidiet gaŗām iespējamību iepazīties ar tropiski siltajāmTrinidedas un Tobāgo salām, un vietām, kur mituši kurzemnieki. Kopībā skandēs latviešu dziesmas, piekops tradīcijas raksturīgas šim gadu laikam, kā to droši darīja senie kurzemnieki 17.g.s. Un svinīgi ievadīs 2018.gadu, atzīmēdami Latvijas neatkarības simtgades iesākumu.

Un ja braucēju būs gana un balsis labi uzskaņotas, būs iespējams izveidot Tobāgo dalībnieku kori, kā agrākos salidojuma gados. Nav ko vilcināties, Tobāgo sala gaida arī Tevi 2017./18. gadmijā!

 

 
Redzēt Pasauii!